Čīlieši šo svētdien tiek aicināti uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu tos 50 padomniekus, kuriem būs jāraksta jauns konstitūcijas projekts pēc neveiksmes pirmajā mēģinājumā atcelt Augusto Pinočeta diktatūras laikā apstiprināto Magna Carta. Gabriela Boriča valdība sanāksmē ierodas novājināta, un tajā konservatīvās pozīcijas tā vietā tiecas atgūt pēdējos gados zaudēto zemi.
Jaunas konstitūcijas izstrāde bija lielais solījums, ar kuru 2021. gadā toreizējais prezidents Sebastians Pinjeras spēja apspiest protestu vilni, kas tika dēvēta par “sociālo uzliesmojumu”. Satversmes konvents, kurā ir vairākums neatkarīgo, lai gan bija kreisi noskaņots, pirmo mēģinājumu veica, bet 2022. gada septembrī tika noraidīts, pie varas jau esot Boričam.
Liels vairākums vēlētāju teica “nē” izteikti politizēta procesa beigās, kurā tādi jautājumi kā pluuralitāte vai tiesības uz abortu tika likti balti. Lai gan astoņi no desmit čīliešiem iepriekšējā referendumā bija pauduši, ka vēlas jaunu konstitūciju, gandrīz 62 procenti vēlētāju tomēr izvēlējās palikt pie 1989. gada teksta.
Boriks, “jā” atbalstītājs, samierinājās ar sakāvi, taču izvairījās iemest to, uzsākot jaunu procesu, kas šo svētdien piedzīvos jaunu pavērsienu. Konstitucionālās padomes sastāvs būs būtisks, lai noteiktu otrā konstitucionālā projekta redakciju, kurai nav jāievēro iepriekšējā projektā noteiktās līnijas, un atjaunotu iedzīvotāju interesi par šo procesu.
Nav pārsteidzoši, ka aptaujas liecina par pieaugošu neieinteresētību. Saskaņā ar aptauju, ko piektdien publicēja firma Criteria un kurā 47 procenti atzīst, ka viņiem par šīm vēlēšanām nav "nekādas vai ļoti maz" informācijas, 62 procenti čīliešu neinteresējas par šīs svētdienas vēlēšanām.
POLITISKAIS LASĪJUMS
Šajās vēlēšanās kandidē vairāk nekā 350 kandidāti, kas pamatā ir sadalīti piecās grupās, kas lielākā vai mazākā mērā pārstāv Čīles politikas lielāko partiju pozīcijas. Valdības gadījumā tās galvenie atbalstītāji ir iekļauti Unidad para Chile, lai gan ir arī otra centriski kreisā frakcija Todo por Chile, neesošās Concertación mantiniece.
Atbalsta līmenis Boričam ir ap 38 procentiem un, ja prognozes piepildīsies, labējie šajās vēlēšanās atgūs apgriezienus. Prezidents plāno sekot dienas noslēgumam no valdības galvenās mītnes un kopā ar saviem ministriem, lai gan sagaidāms, ka viņš sniegs publisku paziņojumu tikai nākamajā dienā, vēsta laikraksts "El Mercurio".
Valdības atbalstītāju rindās tiek pieņemts, ka viņi cietīs sakāvi, taču viņi cenšas izveidot ierobežojošu barjeru, lai izvairītos no infekcijas ietekmes. Daži ministri aicinājuši nevilkt paralēles starp to, kas var notikt šo svētdien, un vispārējo politisko situāciju valstī, ņemot vērā, ka Boriča mandāts nebeidzas līdz 2026.gada martam.
Prezidents ir teicis, ka viņa "gaidas" ir saistītas ar "demokrātijas stiprināšanu" dienā, kas, viņaprāt, būs "paraugs". "Es ļoti uzticos Čīles tautas demokrātiskajai gudrībai," viņš paziņoja šonedēļ, noslēdzot kampaņu, kas, lai kas arī notiktu, atkal izraisīs vairākus mēnešus ilgām debatēm un otro referendumu par nākotnes konstitucionālo projektu. , vēl jāapspriež un jādefinē.
Jūsu viedoklis
Tur ir daži standarti komentēt Ja tie netiks izpildīti, tie nekavējoties un neatgriezeniski tiks izraidīti no vietnes.
EM nav atbildīgs par savu lietotāju viedokļiem.
Vai vēlaties mūs atbalstīt? Kļūsti par patronu un iegūstiet ekskluzīvu piekļuvi paneļiem.