Venecuēlas inflācija jūlijā pieauga par 19% un šogad līdz šim ir 415,7%.

Inflācija Venecuēlā jūlijā pieauga par 19%, šogad līdz šim sasniedzot 415,7%, bet pēdējos 1.984 mēnešos - 12%., kā šo pirmdien atklāja Venecuēlas finanšu observatorija, opozīcijas iestāde, kas saistīta ar Huana Gvaido figūru.

Salīdzinājumā ar jūniju visvairāk palielinājās izglītība (36,1%), ko noteica mācību gada noslēgums un privāto mācību maksas pielāgošana jaunajam mācību periodam; un mājas aprīkojums (27,2%).

Papildus, Pamata pārtikas groza cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 303,08 USD (258 eiro) piecu cilvēku ģimenei, kas atbilst 44,3% pieaugumam salīdzinājumā ar 2020.gada novembri un 20,6% salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri.

Ņemot vērā jūlija datus, Latīņamerikas valsts minimālā alga bija ap 1,87 dolāriem (1,6 eiro), tātad, lai piekļūtu pārtikas grozam pieciem cilvēkiem, būtu nepieciešamas aptuveni 162 minimālās algas, par 26 minimālajām algām vairāk nekā jūnijā.

Attiecībā uz jauno naudas pārrēķinu, ar kuru Venecuēlas Centrālā banka ir atcēlusi sešas nulles no Venecuēlas valūtas un ieviesusi digitālo bolivāru, Observatorija ir brīdinājusi, ka tās atspoguļo "sliktu ekonomikas pārvaldību".

"Tas nozīmē lēmumu, kas varētu ļaut uzlabot darījumus, izmantojot grāmatvedības struktūru, taču reāli un nekādā gadījumā tas neatrisinās nopietno inflācijas problēmu, ar kuru pārdzīvo valsts," sacīja Observatorijas dibinātājs Angels Alvarado.

Pēdējo 13 gadu laikā Nikolasa Maduro režīms ir veicis trīs atkārtotas konversijas, kopš 14. gada no bolivāra kopumā izslēdzot līdz 2008 nullēm.

Šajā ziņā Alvarado ir norādījis, ka, lai stabilizētu cenas un pārspētu inflāciju, ir nepieciešama ekonomisko reformu programma ar uzticamību un nepieciešamajiem stimuliem, lai to pilnībā izstrādātu.

Rakstu sagatavojis EM no teletaipa